pagriezienos vienmēr pārsteidz apjucis karaspēks..ar neko. kā lēkojoša vilkgalvīte pa mežu ar tukšu groziņu galvā. ir novērojami saindēšanās simptomi, bet laika kompreses..unnn reflekss iemērkt spārnus debesīs.. es laikam esmu vislaimīgākais cilvēks pasaulē.
:)
nez vai zivis un piemēram vaboles arī smaida?

saindējusies ar perlamutru. es gribu uzspridzināt visus tavus fontānus. lai tu izlīsti pār noputējušajām lidostām, atkliedz vaļā visus striķīšus. cilvēku salūts manās rāmajās debesīs.

tas tomēr ir tik žēlīgi, cik kopējā valoda ir nabadzīga. daži vārgi kopēji un jaunradīti indikātori pēc kuriem vadīties un ja sasaucas, tad sitam plaukstiņas un ar skaņu aizbiedējam to pašu, kas bijis. un atkal kapucītes priekšā. ir ļoti jāpadomā vai visi ir tādi tizleņi vai tikai es. nē, es neticu, tad jau kāds būtu nācis ar pērļainām acīm un mani izlabojis.