ja pasaule ir Dieva sapnis, tad šī pils ir sapnis mans, atlūzis un pamests laikā. joņojošs. vārtus sargā lepni un stingri grifi un ļauj man klejot pa tuneļiem, kas reti saskaras, bet nav arī labirints, visi ved uz vietu, kur kāro nokļūt jebkurš. vietu, kur nav atskaites punktu, kur ir kritiens uz augšu, krītot uz leju.
dažreiz es mēdzu apstāties un iedzert vīnu ar savu tuvāko ēnām. dažreiz es vēroju novārtā pamesto halucionāciju. un gaidu, kad putni pamodīsies un atzīs, ka ir paguruši karāties vējā.
( ~ )