ir tapis teikts
uz augstas klints
ka galotnēs jau
spārni švīkst
un čīgā sienāzīšu simts
kā elpas vilciens bezgalīgs

es nedrīkstu neviena vainot
viss jāpanāk man
sevi mainot
jau rieta saule beidzot lēc
lai piepildās
kas novēlēts

Ieva Roze/

cilvēkā jau viss ir pirms cilvēka
un tomēr
ir jābūt lielai drosmei
dažreiz būt vienkārši cilvēkam

( *** )