viņš pienāca
un man pajautāja
mana atbilde bij tieša, sveša un lieka
pliekanas domas skatās ārā pa acīm
skropstās šūpojas
nogurums ieķēries
es priecājos
jo varu minūtē vairākas reizes
plakstiņos paslēpties.
dažkārt arī miegā.
nē, visa mana seja ir viena liela acs
kas miedz
un nē, tomēr esmu vēl dzīva
ja jau vēl iekšā tā kliedz.

es biju aizmigusi, bet tad manu miegu pārtrauca papīrleļļu princešu armādas uzbrukums, apmētājot mani ar papīra prinčiem. Viens uzkrita uz vadiem un sadega, tikai tad es pamanīju, cik daudz vadu, viss divu cilvēku pičpaunas augstumā.  un ja paskatās vēl viena virvesdejotāja lēciena augstumā virs tiem pašiem vadiem, sēž baloži un citi iesūtītie spiegi, pelēkie novērotāji, paskat, cik meistarīgi izliekas. un gar sētu aizzib kaķis- strīpainais stukačs. mums patiesībā ir milzīgi spārni, tikai nemākam tos atvērt. un vadi izvilkti  tā lai neaizlaistos. es par to nerunātu, ja tā vārna, kas lido garām manai lodžijai lūrēdama aiz ziņkārības nebūtu aizmirsusies un apstājusies..gaisā:)