kaimiņš santehniķis, piespraudis pīlādžu ķekaru pie krūts, lepni vazājas pa trepju telpu, bet manā dzīvoklī atkal iebrukuši laupītāji, nesaprotu, ko ar viņiem tagad iesākt, vai cienāt ar tēju vai līst pa balkona malu pie kaimiņiem. bet kaimiņos ir vulkānizvirdums visi tiek evakuēti, es lepni pārbaudu rajonu un pieķeru spēļlaukumā palikušus bērnus. "Vai jums neviens neteica, ka jāskrien prom pa apli jebkurā virzienā?" -"Nē, mēs esam bāreņi" tā viņi tur palika, bet līdz viņiem lai tiktu vajadzēja līst pa brūnu sarūsējušu ūdeni, kas pilns ar zušiem, nēģiem, glodenēm un visiem pārējiem glumiķiem. Hellou! mazias riebīgais kaķi, atcipājies no manas rokas lūdzu! nācās viņu noraut, ķepas palika manā rokā. un ko mums saka pa to sapņu tulki? M? man varbūt nomirs kāds tuvs cilvēks. tad nu man jāsāk gatavoties. tikai nemirsti lūdzu tu, tu, un tu, un tu lūdzu lūdzu nemirsti, tikai tu ne ļoti, ļoti nemirsti. pārējie varat iet puķkāpostos. mēs izveidosim kopīgi savu saules planētu stiklā, sasveicināsimies piespiežot pieres. un tad ar laiku sakašķēsimies, sāksim veidot grafikas, nogalināt. un tad jūs varēsiet līst ārā no saviem puķkāpostiem, nekas jau nebūs mainījies, tikai stikla lausku vairāk un dažiem platākas pieres un sienām aplipuši nostāsti par vietu, kur everybody was Kungh-fu fighting.
tā jau notiek, pāriet, bet nenorimst, spuldzes šķīst, zvaigznes ..arī aizmaldījušās ar Jēkabiņiem piekabiņiem, dīdžejiem Cepumiem, karuseļos sasēdušies visi vemj.
labi, pietiek, paklausīsimies labāk kā Latvijas stārķis kliedz kaut kur pie Indijas okeāna.