Izgāju uz balkona un gaisma mani apžilbināja līdz sāpēm. Debesīs divas lidmašīnas lēni grauzās uz priekšu, stāvēju, vēroju līdz viena paskatījās uz mani pār spārnu un pajautāja: "ko lūri?". es galīgi apmulsu, nodūru skatienu uz leju un izlikos, ka vēroju vārnu, kas mielojās ar velns viņ zin ko, bet šī arī paceļ savu knābi pārlec pa simt astoņdesmit un ieķērcĀs, caurduroši skatoties acīs: "ko lūri?"- galīgi sašņurku, uzmetu kaķu kūkumu un devos iekšā, piegāju pie spoguļa un uzdevu pretīstāvošajam ziņkārīgajam trollim: "KO LŪRI?"