1. Septembris 2005

02:23
ar neuzticību veidoju stāstu par sevi

Es dzirdu, dzirdu savu iekšējo dialogu kā nekad. Tik spraigs tas patiesībā, kaut kļuvis slinkāks un garlaikotāks. pat intonācijas tīras, nedaudz dažbrīd atgādina tādas krietnas lauku sievietes pārdomas par dzīvi. Tas notika tik pēkšņi, vislaik biju salipusi un pēkšņi attapos izbīdīta ārpusē (gluži kā trīsdimensiju attēlu skatoties) uz dēļa sola, tāda paša, kāds mums bij fizkultūras zālē, uz kura mēdzu piemesties nedaudz ziņkārīgi baidoties no jaunā. Jā, toreiz viss bij jauns, katra diena bij savādāka, nekad kā iepriekšējā, toties tagad ir viena gara diena, kas ik pa brīdim ieslēdz vakaru, pēc tam nakti, un tad turpinās. Esmu ierotējusi bezgalībā. (a, varbūt apstājusies laikā un vēroju notiekošo no pavisam citas dimensijas? bet varbūt vienkārši nelaižu sirdī?)
agrāk man apkārt bija fantāzijas mikrosfēra, iekšā netika neviens (bet varbūt es biju vienkārši egoistiska, kompleksiem nokrauta pusaudze?), tur lidinājās baltas pūciņas no dūjas pavēderes, ziedlapiņas, mazas skeletgalviņas, žiletītes.
toreiz, kad jutu viņa dūri tuvojamies vaigam, viņš ieplēsa manu mikrosfēru, ielaida īpaši indīgo baiļu baktēriju, kas kā zināms neatgriezeniski izplatās un nopūdē visus skaistos rozā namiņus, kurus nēsājām līdzi. nokauj sargeņģeli, viņš zaudē pašpaļāvību, aizpiš dillēs. un es paliku viena. starp miljonu. bet tad sāka iekšā veidoties zars uz citurieni. un tagad es uz viņa sēžu un šūpinu kājas. bet ja tu man pienāksi klāt, es tevi redzēšu un kāri iesūkšu savos failos, es reaģēšu un varbūt pat ieskatīšos tevī vairāk nekā tu gribi rādīt un tu tur neko nevarēsi padarīt.
pagaidi, nav pareizi, apgriezies pa simt astoņdesmit grādiem un skaties atpakaļ. tas ir tik organiski, kā tu pārslīdi prom no savas dzīves. Tu taču negribi palikt bez stāsta. Paceļ rokas tie, kuri grib palikt bez stāsta! Redzi, neviens nepacēla. paliksi viena izšķīdusi apkārtējos, iezīdusies un ķīmisko reakciju rezultātā- cits elements. sasaukšanās nepalīdzēs, cita- neatpazīstama skaņa. bet es būšu tālu prom zaros, tur, kur dodas viens un citus neņem līdzi.

03:05
un te ir:

maize- kankariņš, porcelāna teleskops, kalkulātor-vīrs, iesnu katapults, miesassargs, sienāzis- karatists, paradumu konflikts, zvaigznes iemesli, parkets, sauja šausmu, kautrīgs tējas krūms, ielika kaktā un aizmirsa, peldošās salas, tepat, tepat jau ir, tik nebaidies, pieliec klāt plaukstu, tas nesāp, tikai var iesūkt uz neatgriešanos-nos-nos. atbalss nolūzt un iekrīt ielejā uz neatgriešanos-nos-nos. izkaisās gaismā uz neatgriešanos-nos-nos.
(eto ņe krapiva, ņibirji ijo-jo-jo)
es dažreiz domāju, nē īstenībā, tikai tikko iedomājos, ka varbūt man bija jāseko trusim, kuru es neatpazinu un jākļūst par ko citu. Domāju, a ja nu manā vietā kāds tagad skrien īsās distances, nosvīdis, sporta tērpā skrien. Vai arī varbūt mācās augu nosaukumus latīņu valodā, satiekas ar meiteni un spēlē atmiņas spēli pirms eksāmena. Vai varbūt es pusceļā apstājos un nogriezos, trusis nepamanīja un nepavilka aiz piedurknes, kamēr brīnijos par notiekošo tuneļa malā. Varbūt tagad kādam jāsēž mazā franču bārā manā vietā un jāspēlē tās nolādētās melnās klavieres. dzeltenas nošu lapas noslīd no turētāja un sabrūk pār taustiņiem. Var jau būt, ka man tagad jābūt apbružātai padauzai ar noslīpētām smaida un plakstiņu pievēršanas tehnikām, vieglu runu un tumšu, apdauzītu dvēseli.
un kas, kas ir tagad? čušš ir. ir zari, ir štābiņš kokā un noslēpumiņš zem zemes.  Ir muā un vuā. Stāsta vēljoprojām nav.
Man bija ļoti bail būt dumjai, tā varētu sākties epilogs. Tēti, mīli mammu- tā varētu būt kulminācija. man ir sagraizītas rokas un balodis ir uzdirsis uz matu lentas- nobeigums. Un tad sākas jauns stāsts. Jā patiešām. Man ir divi atsevišķi stāsti. That's it!!

16:21

Pēkšņi gaisā uzvēdīja kāds senaizmirsts aromāts un es sajutu savu smaržu. Viss, šis letarģiskais miegs tika aizslaucīts ar vienu rokas vēzienu. Un pārņēma prieks, kas dzimst pats no sevis;]. Tīkls savelkas ciešāk, striķīšos iesietie sāk nervozēt un viņiem vairs neviens nepalīdzēs. Esmu pagrīdē, esmu pagrabā.  šeit ir daudz vietas, šeit ir daudz telpas, gaiss ir mitrs- pagraba tropiskais. Viņi nav ļauni, tikai citās krāsās. ;]

19:54
Izlaidiet

.. )