man ir pamatotas aizdomas, ka man ir galīgi draņķīgi, bet blakus istabā sēž tētis, kuram ir vēl sūdīgāk, jo ļoti sāp mugura un viņš ir saaicinājis ciemiņus un dīvainā kārtā nevar viņiem atteikt. NU tad man ir jātīra istabas (bet galva sāp- uj-uj) un es tīru ar putekļsūcēju viņa istabu, paceļu acis un redzu, ka tā ir faking bezgaumīgi iekārtota, kaut kāds ādas dīvāns iestūķēts (tas ir sāpju dīvāns, viņa cena ir lieli skaisti īpašumi kurzemē ar ezeru un sabrukušu muižu, tā aleja ir dievīga, nez kam tas tagad pieder, varbūt kādam Vasjam vai Igoram vai Laimai, tas ir tik šausmīgi..stulbi) slāviska stila grīdas segums- mani vecāki var būt tik bezgaumīgi, un tad es ienāku savā istabā un laimīgi nopūšos, paceļu acis un ierauga nenormāli bezgaumīgu lampu. VAI ŠAJĀ ĢIMENĒ, KĀDAM VISPĀR IR KAUT KĀDA IZPRATNE PAR GAUMI??? (nē, nav). un tad es pieeju pie spoguļa, paskatos uz savām salātzaļajām apakšbiksēm un drebelīgi virzu acis augstāk (bļin, man tiešām ir krūtis, tas vēljoprojām ir šaušalīgi dīvaini) līdz sastopos ar savām peldošajām stikliņacīm (narkologiem te būtu ko teikt) un saku sev..aizej paguli, mīļā, tā francūziete fonā vaŗetu būt tava gaumīgā māte un tas džeks, kas sēž kaktā- tavs superīgais brālis, bet aiz sienas sāp mugura un es mīlu katru šīs muguras simtdaļu, kas nevar atteikt svešiem cilvēkiem nākt mūsu bezgaumīgajā midzēnī, mūsu trakajā mikropasaulē, kur tējkanna, kad uzvārās spiedz un puķes tiek liktas viskija kastēs un logā tiek kārti kristāli un uz ledusskapja aug vislaik apvainojusies fitonija. vienu dien, uz mani bērni sāks rādīt ar pirkstiem.