svarīgi ir laicīgi atklāt savu apsēstību. paņemt viņu kā mazu zēnu īsos šorteļos, nosēdināt uz galda, izbīdīt tabureti pretī, apsēsties uz tās un skatīties acīs. Skatīties, skatīties, kamēr abiem tās iztek .  Un tad tu esi brīvs, jo akls. un arī viņš tevi neredz, nevar ar savu āķa roku iecirsties mugurkaulā. varbūt.