un vēl, manuprāt, nevis ļaunums, bet stulbums ir tas, kas nogalina mīlestību. un to mums iemāca skolā, tā saucamais socializēšanās process. iemetam kaķīti dīķī, nu, kā izpeldēs?- debīlas ambīcijas, ņirdzoša godkāre, vulgāra un slimīga izpratne par glāstu. un visi turpina draudzīgi noskatīties kā masveidā tiek ražota kroplība un sūta savus bērnus tajā ellē mācīties vienaldzību. Un deformēt skaistāko, kas mums dots- spēju mīlēt. Nē, es neesmu ne banāla, ne psiha. Psihs ir tas šakāļu bars, kas manī atņirgtiem zobiem dzīro. Tāpēc es atstāšu šo ierakstu atgādinājumam, kad rejas būs pārāk skaļas.