Vārdi, vārdi. Viss apaudzis ar vārdiem, bet ir jāskatās cauri. Nekad jau nevarēs aprakstīt un nevajag, jo tas visu sabojā. Tā ir sajūtas pārvēršana vienādojumā- iksu un igreku piemeklēšana, veiksmīgākais risinājums, tas visu ierobežo. Tas sabiezējums, smarža jau ir daudz primitīvāks un estētisks blieziens pa maņām. Nu kurš gan man spēs aprakstīt trolejbusa smaržu no rīta. Tas tāpat kā Valijas tantes roka, kas atgādina žāvētas vistas kāju un smaka viņas veca cilvēka dzīvoklī. Tas ir tas pats, kas skaties bet neaiztiec. Neapraksti, neapgrābā šo unikālo sajūtu. Piedzīvo viņu. Bet par visu pārējo, kā piemēram tagad- var.