Un tad es domāju, ka varbūt pēc vairākiem gadiem, kad ekspektācijas un gaidas no dzīves mani būs pievīlušas, ilūzijas būs gruvušas un manu vecāku atstātā manta būs izputināta, bērni pametuši, kaķis aizbēdzis no mājām, vīrs aizgājis pie citas un, protams, darba devējs atlaidis uz nenosakāmu laiku atvaļinājumā, es ievākšos uz dzīvi pēdējajā, kas man būs palicis- purvciema kooperatīva garāžā, ko apsaimnieko Bāka 2. Tad lūk, kur es aizvadīšu savas pēdējās dienas, izskanošos augusta vakarus, sēžam garāžas priekšā pie vecā "Mangaļa" un klusi cepam garāmgājēju sev vakariņās.