ejam uz sūdu labaratoriju! velkam kājās vecos gumijniekus, kuros sabirusī sakaltusī zāle graužas caur zeķei. atveram grīļīgās skabargu durvis un lienam iekšā tumsā starp mierīgajām govs miesām un mūždien izbrīnītajām vistām. šorīt mince izdēja astoņas jaunas pelītes, tās var sabāzt aiz sarkanā džempera un vazāt līdz, klausoties pīksitenu radio un astoņus nerimtīgus pukstienus, pret savu vienīgo un dobjo. pa mušaino lodziņu iespraucas žagata, lai sarūpētu sev brokastīs negatavu cāli, visas vistas satraukumā griež uz riņķi savas bezkaklu galvas līdz vienai tā aizrotē stūrī sienā un atsitas vienīgajai cūkai pret ausi. . ieelpojam vēlreiz silto mēslu smaku un ātri šķērsojam bīstamo zonu, kur lapsenes atkal atvēmušas jaunu ķīniešu papīra lampu. priekšā dīķis un neskaitāmas stundas uz laipiņas vērojot rāmo ūdens virsu un gaidot, kad mieru pārtrauks no ūdens izlekusi zivs un Muris trauksies pār ūdens virsu kā Jesus Christs pakaļ savai launaga devai.
aiz muguras saulē bites izlido caurspīdīgas slepenas zīmes citplanētiešiem.