pelican

es ceru, ka tonītis nav ļauns. sākumā man veicās, vinnēju tā ka šņakst vien, bet pēkšņi pašsaprotamas lietas, ja viņas sāk darīt vairākas reizes, kļūst neizskaidrojami svešas, nesaprotamas un beigās man elementāros gājienos māte salika. tas tāpat kā no rīta, kad vēl prātiņš tāds ļodzīgs gāju un pēkšņi iedomājos, kā es te tagad tā eju, un kā man tās kājas kustās pašas no sevis, jo tač nenododu nekādus norādījumus, piemēram, tagad sasprindzini apakšējo ikru un pēdu liec taisni priekšā nevis piemēram uz sāniem vienu pēdu, bet otru uz priekšu vai vēl labāk atpakaļ, un visas šīs prātuļošanas rezultātā es zaudēju līdzsvaru un nožāvos.