pelican

vilciens ir noguris, vilciena motoriņš ir pārkarsis un radiatori sāk nelabi smirdēt. vilciens vairs negrib nevienu vest, ne dīlerus, ne maukas, ne zinātniekus, ne svētceļniekus, jogus un ubagotājus. vilciens grib būt tukšs. labi, kurlmēmais mašīnists var palikt.
bomži, nāciet iztīriet vilcienu, variet visu savākt- sviestmaizes un notrūkušo bižutēriju, rullīšus, šķērītes un mušpapīru, zābaksmēru, nagulaku, globusu, prezervatīvus, spilvenus, tējasmaisiņus, cukuru, kabačus, naudu.
(un sliedes nav nogurušas, kā tev šķiet, madmosellle?)
un smiltis? un grants, un āderes, un šakālis un begemots? viņi nav noguruši? (begemots nav noguris, starp citu) un koki tik augt un augt? un putni vazāties pa debesīm caurām dienām? un skudras? vislaik jāceļ tas stulbais pūznis! skudra nevar viendien nomest savu zariņu, pohujā apsēsties uz viņa un dziedāt līdz nāve mūs šķirs. un debesis- paskaties tik uz viņām,  pārgurušas, knapi turas neuzgāzties ar blāķi virsū.. saburzītā jūra nav vislaik šļūkāt turpu šurpu kā veļas pika mazgātājas rokās uz dēļa?
čuku- čū, mazais dzelzs sastāvniek, uz priekšu pa sliedēm, lokomatīvi augšā!
apsolam tev vienu tukšu vagonu. klāt.