jēē, es varu pažēloties, es varu pažēloties nepazīstamam cilviņam. zin, kas mani drausmīgi biedē? tas, ka man lauzīs to kāju atpakaļ. un ka man sāpēs. es izdomāju, ka pohuj, kliegšu pa visām traumām, kā slazdā iecirsta vilka aste. gaudošu un kliegšu. kāpēc jāizliekas stiprai esam?
ā, rangutāni ir tādi augļi, sarkani, kā ezīši adataini, vidū balta želejveida ņamma un kauliņš.