pelican

Erots (skumji):
Vai tu maz zini, ka es esmu īsts..
Psihe: Es nezinu, jo viss ir patiesība.
Erots (vēl skumjāk):
Vai tu maz zini to, ka esmu es..
Psihe:
Un nevajag- ir maza pasaule-
Kā stikla lodīte, caur kuru bērna acs
Redz rozā pilsētas un lillā kokus...
Ja esi viss, kāpēc, lai būtu pats?-
Tu dzēsi patību ar baltām rokām.

Uz saulrieta fona karātavas,
Pār Prometeja klinti ērglis šalc,
Un saplīst stikla lodītē nez kas-
Kā šķindēdamas bezgalīgas lauskas...
Erots:
Tu sapņo- paredzi- un atmosties...
Psihe (skumji):
Es negribu... būs vientulīga diena...
Un tikai naktī atkal neredzams,
Un tikai naktī, kura atkal pienāks,
Un mētājas uz grīdsegas nekas-
Kā lielā tumsā saburzītas rozes,
Kā lielā tumsā saburzītas rozes,
Es neko negribu, es negribu neko,
To nevar apturēt, un neapturi to...

/V.Krile "Svētlaimīgo sala"