pa kaktiem blandījās gigantiski sauleszaķi, krēsla samulsusi vienā tonī noliekusi muguru pievērtiem plakstiņiem atpūtināja lūpas pie vēsajiem māju betoniem.
visi svin ziemas-ziemas-ziemas- svētkus (nahuj egles, vecīšus-us-us un sveces -vecmāmiņas ) mēs svinam Ziemu, tās fantastisko uzvaru- tumīgajās debesīs, trauslajos staros, biezajās ēnās un caurspīdīgajā juteklībā!! tik majestātiska mana skaistā karaliene, izsmalcinātā kurtizāne, ar aukstu sirdi, bet spēju ielīksmot visus kilometru rādiusā. es gavilēju tev, mīlulīt!!!