pelican

:) es gulēju, jo man briesmīgi sāpēja vēders un dažreiz, ja izdodas aizmigt, pamostos un vairs nesāp. tieši tā bija šoreiz.
es šodien izfunktierēju, ka realitātes sajūta ir atkarīga no tā, cik cilvēkus tu sevī ielaid un ļauj viņiem pieskarties. pārējais viss ir Dieva sapnis, daudz dažādas šķietamības un sapņi. tikai tad, kad divi (vai nedod dievs vēl vairāk) satiekas, veidojas kaut kāda realitāte. kopīgs sapnis par realitāti- i-i-i-i. galīgi neforši ir ielipt svešos sapņos. bet forši ir dzīvot tamburā starp vagoniem, jo tad tu pietuvojies dievišķajai sajūtai, esi vistuvāk... iespējai izkāpt.