pelican

tur es atveru kartona kefīra paku ar uzrakstu "Fanta", dzeru un ir tik garšīgi. tu nesēdies pie galda savās smieklīgajās kurpēs, par kurām visi tevi apsmej, bet es gribu sargāt, jo katreiz no galda nogāžas glāze (viņām laikam arī nepatīk tās kurpes) visi apspriež šo fenomenu, bet es saku, "jūs ziniet,  tā vairs nekad nebūs , nekad, nekad!" daži gudri novelk: "bet būs savādāk", bet daži citi pārējie liekas katrs savā gultā un gauži raud (kāds cits to visu filmē) līdz sejā iespīd gaisma (filmētājs ir ieslēdzis lukturīti, lai labāk varētu redzēt mūsu slapjās sejas ). mēs noskurinamies un sēžamies atkal pie galda- glāze neplīst un tu viņu alkatīgi loc ārā (visi apspriež šo fenomenu). man vairs nav ko sargāt.
tamburīni deg. s
es pamostos pie plašas upes Sibīrijā starp jēriem un mazām zebriņām. gudri nopakoti ūsaini onkuļi stāsta, ka upe šonakt trakošot, bet mēs muļķa mazuļi turpinam spēlēt pietuvošanos ūdenim: jēriņš iekrīt un viņu paķer straume, zebrēns viņu aiz skausta saķer un velk ārā, es stāvu līdz ceļiem ūdenī, laižu pa straumi zebru turot aiz astes un gaidu, gaidu, kad sāksies. un tad es brienu iekšā ūdenī, zvēri mēmi niedrēs brēc, bet man veļas pāri auksts ūdens. ūdens. :)