pelican

atklāju, ka nāvi pielaikoju kā skaistu vakarkleitu, bet ne bez iemesla.
piektais pusgada laikā (nu gluži kā kolekcionāre). viss tas pats, ātrās palīdzības mašīna, asinis, vīrietis. viņi izskatās vienādi, patiesībā man sāk rasties aizdomas, ka tas ir viens un tas pats.
uzblīdis taksists, tumsa nakts, bailes, agresīvā enerģija, ko saožu kā asinsuns asinis.
liktenis mani ir uzspraudis uz āķa un vēl liek skriet karājoties. esmu nokausēta, nogurusi no nespējas iztulkot. gribu vienkārši: kurš putniņš agri ceļas- agri ira piecēlies.
bet par skaisto un arī nedaudz baiso- tie pavedieni, kurus var redzēt tikai saulē ir visur, VISUR. mēs esam ietīti un savienoti viens ar otru, savilkti kopā. kas zin, varbūt pa šiem zīda vadiem cirkulē, kas ļoti nozīmīgs. man uz biksēm sēž zirneklīts.