pelican

izskaņā vēl parādījās kāršu pasaules karalis ar karalieni nenormāli šķībām sejām, sēdēja pie aizspogulijas galda viens otram pretī un dziedāja apakšējo dziesmu. viņi  ir vēl pie manīm, vai esmu vēl pie viņiem vai tas ir viens un tas pats.  lidojoši šokolādes krusti, degošas rudens lapas lido, lido, šņabju molēkulas mainās, kropli eņģeļi. galīgi viss greizs. sumpurņi tādi bij ievilkuši mani vai atvēruši savas lidojošās pils durvis. jā, pils lido manī ar visiem tiem ķēmiem iekšā :) jūs esat patiesi smieklīgi, iztaisījušies šitā, pizģecs, monitorā vajadzētu iemontēt spoguli.
//