mīlestība izposta (kuš, kuš), sagrauj virtuves iekārtas, noplēš apmetumu, izdauza logu rūtis (trūkst elpas), brāžas pāri instrumentu kastītei, norauj apģērbu tapetes, tapetēs, putekļos smok, man vairs nav matu, nav nagu, trūkst redzes, skābekli nevajag (kuš, kuš), lietas virpuļo, triecas, trakā ātrumā "gdje ja?" " što to slučilosj?", no krūtīm izspiežas dvēsele, izkāpj caur elpvadu ārā, aizskrien tumsā, nezināmajā, kā traka plastmasas lellīte, uzplaucina tūkstoš leduspuķes lastekās sasaldētus rūķīšus, jo neviens vairs nav vajadzīgs. un tagad viņi bālām sejām zilos pirkstiņos pārmetums izkāpj pa logu, aizšļūc pa notekcaurulēm. un tu paliec viens neiederīgs pats sevī. Bummmmm. Iznīcība ir skaista kā ātomsēne. Bet paliek pēc tam.