nu ar to laikam ir jārēķinās, kā kompensāciju par visām foršajām reizēm. Vienā no reizēm, kad mēs ar draudzeni gajām no Vecāķiem ar kājām peldkostīmos, kad bijām tur nonākušas sākās vētra ar krusu un mums bija ļooooti garš ceļš atpakaļ, drebinoties dvielī. Bet tas bij tik sireāli, kaut kāda pilnīga apokalipse: pirmais kadrs- saulīte, kaijas kņēkst, saulesbrilles un svaigi cepti augumi. Otrais kadrs- vētra krusa, mākoņi gāžas no debesīm, vecais kuģa vraks, viļņi dusmīgi gārdz pret krastu un mēs gandrīz kailas nokapātas. traki bij.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}