un visa aizmiršanas politika un bloki, ir tikai tāpēc, lai mūsos nesajauktu kārtību, savādāk kuģītis kaukdams grimtu un iemītnieki (ks) sajukuši nespētu balansēt, bet visi varbūt pat sastātos vienā pusē un dumjiem pārlaimīgiem varžu smaidiem noskatītos paši savā bojāejā, varbūt pat histēriskā eiforijā, nāves orgasmā smietos sadevušies rokās un priecātos, ka pirmoreiz visi stāv vienā galā un neviens pat neapsvērtu savu funkciju atjaunošanu pārskrienot pretējā pusē. Bet varbūt arī būtu savādāk, varbūt visi no apjukuma sāktu dirāt viens otru, gluži kā Patrika Zīskinda "Parfīmā" un pat nepamanītu, cik sasvērusies konstrukcija. Es to tūlīt aizmirsīšu, un jau rīt turpināšu saldi melnajā piespēlētajā barības posma sapnī rotēt uz apli. un tu (es)- gluži tāpat.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}