pelican

Bēdas ir pelēka migla
kas mīl apmesties mana kalna virsotnē
klusi kūpēt
---
ar dobju vaidu pamostas greizie dūmeņi
---
kad vairāk nemāku
aizmirstu
uzbēgu augšā
sameklēju
dzīļu zaļām samta sūnām noklātu akmens muguru
iegremdēju rokas un skatos
kā ielejā
palmu smalkie pirksti ķemmē vējam matus
nolaužu saulei staru
un pašķiru mākoņu ēnas
---
uz vienu mirkli
ciemata ļaudis redzēja
ziemeļblāzmu