(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Mar. 1., 2006 | 09:10 pm

Tik skaļi, kā sniegpārslām krītot, krīt domas. Tik maigi, kā āmuram sitot, ir mūsu vārdi. Tikai mirklis. Tie jāsakrāj un jāatstāj, kā mūsu vecmāmiņas ir krājušas un krāj vēstules. Lādēs, kaudzēs ar lentītēm apsietas, bez lentītēm. Mazliet dzeltenīgas, bet noteikti - smaržīgas.
Ir apņemšanās.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {0}