(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Feb. 18., 2006 | 09:55 pm

Tev piestāv nelikties ne zinis. Tu pazīsti sevi un citus - kāpēc censties viņu pēc, ja var arī necensties? Uzvilkt buras un doties prom - tāds liktenis....tāds liktenis...klīst pa pasauli bez liktens.
Es atcerējos par tām rozēm un svecēm sniegā. Bija - dziesma tāda. Dziesma kā vējš, kā tukša melodija manā galvā, melodija par Tevi un mani. Kā ķiršu konfektes ar liķieri, tā tavi vārdi - trāpīgi kā nazis rītā, kā putna dziesma pavasarī un mazliet apsnigušas rokas dārzā.
Kā tējas biezumi pēc lietusgāzes.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}