(bez virsraksta)
Dec. 30., 2005 | 11:33 pm
No:: peleekais
Nez ko gan šobrīd dara citi Pelēkie? Katram savs kreņķis un raize, savi smiekli un draugi visapkārt. Es Tevi redzēju sapnī - Tu dzīvoji kādā mājā un man bija jābrauc pie Tevis par kalpotāju. Pie mājas bija staļļi, un stallī viens ļoti liels, melns zirgs. Par Tevi domāja, ka Tu ēd cilvēkus. Un Viņi visi nāca Tevi un Tavus kalpotājus iznīcināt. Es no Tevis nobijos un muku prom. Zirga mugurā, bet Tu - Tu mani meklēji un atradi. Un kaut kādā veidā man radās sajūta, ka Tu mani pasargā no kautkā liela un ļauna. Tavas rokas man bija apkārt tāpat kā Viņam. Varbūt...varbūt arī šī pasaule ir tikai manis mānīšana, un patiesībā Jūs abi esat viens vesels. Tik skaists sapnis....man žēl, ka sajūtas, ko tas sniedza pamazām gaist, man no sirds žēl, ka atmiņa pieviļ - un es neatceros visu. Tikai Tavu maaju, Tevi un mežu visapkārt. Mazliet tos citus. Mazliet sevi no malas un pavisam mazliet to vārdos neizsakāmo. Tās sudraba stīgas.