(bez virsraksta)

Jul. 23., 2007 | 10:27 am
No:: peleekais

Es domāju. Un klusēju.
Un skatos kā lietus pil manā tējas krūzē, kas dziest uz palodzes. Dziest, atdziest, izdziest. Un nav vairs.

Tā arī cilvēks. Tā arī domas. Iemācīties vien pareizākās atcerēties un pārējās aizmirst. Kautkur gaitenī noklaudz durvis un kaimiņi drīz atkal nāks sūdzēties par pārskaļo mūziku. Es nedrīkstu atļauties. Šodien, vakar, aizvakar - visam parādījusies nepareizības piegarša.
Jāizlasa vēstules.

Link | view all comments


Reply

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.