(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Jan. 29., 2007 | 11:39 am

Tu, manas dzīves trafarets.
Kur paliki Tu - tik perfekti izplānotā ģeometriskā progresija, kur paslēpies? Kur palika cilvēki, uzticamie roklaižas, kur palika cerības, sapņi un mierinājums? Viens pret visiem un visi pret vienu, bet Viņi - bija četri.
Tu teici, ka viņi krīt.
Viņi krītot, viens pie otra kliedzot krīt ceļos, ceļos krīt viens pie otra kliedzot, krīt, viņi krīt.

Es mīlu vārdu spēles.
Es mīlu svešiniekus. Tiem es reizēm uzticos vairāk nekā draugiem.
Svešinieki - nepieviļ. Un ja pieviļ - tad nesāp tik ļoti.

Kur tas viss palika, manu mīlulīt?
Kur pazuda dziesmas, kur palika gars, kur aizskrēja smiekli, kur tika apraktas bēdas. Kur atkāpās jūra, kāpēc nav piektdienu vairs, kur pazuda saule, kāpēc mākonis iztecēja?...
Diena, kad lidlauks pārlieku tāls.

Un man nepierast. Vienkārši pasaki to.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {4}

(bez virsraksta)

from: [info]peleekais
date: Jan. 30., 2007 - 07:34 pm
Link

Šķiet, es minēju, ka Tu to teici :)
Man reizēm nepatīk saukt vārdos.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

none

(bez virsraksta)

from: [info]silence_queen
date: Jan. 30., 2007 - 09:24 pm
Link

Nu bet kā lai zin, vai kāds aizņemās un vārdu Tu velta -Tam, vai tam no kā aizņēmies. :D



-un nu jau viņi vairs nekrīt. Ir jau nositušies.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

(bez virsraksta)

from: [info]peleekais
date: Jan. 31., 2007 - 08:45 am
Link

Tie, no kā paņem, to zin. Bet pārējiem šodien slaidā lokā apiesim.
Nerakstu jau kuram katram. Rakstu sev un Citiem.

Atbildēt | Iepriekšējais