(bez virsraksta)
Dec. 7., 2006 | 11:09 pm
No:: peleekais
Kautko krāmējām.
Tu jokojies, smējies. Es kautko pateicu. Mēs apklusām ar smaidu uz lūpām. Ieskatījāmies viens otram acīs.
Mēs skatījāmies ilgāk nekā parasti. Es nezinu kāpēc. Šoreiz bija tā reize. Tā reize. Kad...
Zilas acis. Es izturēju Tavu skatienu. Un tāpat smaidot turpināju iesākto.
Es nezinu - kāpēc. Bet aizķēra. Tas, ka mēs tur tā stāvējām viens otram pretī un skatījāmies viens otram acīs.
Sveši cilvēki, svešās acīs.
Tik pazīstami. Tik nepiedodami, nepieklājīgi ilgi skatīties.
Laika aizture. Nesaprotu - tik ilga...
Pusviens naktī.
Joprojām skatos Tavās acīs.
Tu jokojies, smējies. Es kautko pateicu. Mēs apklusām ar smaidu uz lūpām. Ieskatījāmies viens otram acīs.
Mēs skatījāmies ilgāk nekā parasti. Es nezinu kāpēc. Šoreiz bija tā reize. Tā reize. Kad...
Zilas acis. Es izturēju Tavu skatienu. Un tāpat smaidot turpināju iesākto.
Es nezinu - kāpēc. Bet aizķēra. Tas, ka mēs tur tā stāvējām viens otram pretī un skatījāmies viens otram acīs.
Sveši cilvēki, svešās acīs.
Tik pazīstami. Tik nepiedodami, nepieklājīgi ilgi skatīties.
Laika aizture. Nesaprotu - tik ilga...
Pusviens naktī.
Joprojām skatos Tavās acīs.