(bez virsraksta)
Okt. 3., 2006 | 01:43 pm
No:: peleekais
Tu man reiz uzprasīji kas es esmu.
Es Tev atjautāju, kas esi Tu.
Un es klusēju.
Te - šajā pasaulē - viegli slēpties aiz citas identitātes un citiem rakstīt par saviem sapņiem. Par tiem, kurus Tie, kam tie domāti, nekad neizlasīs. Viegli rakstīt atskaites uz bērzu dzeltenajām lapām un aprakstīt ar zīmuli istabas baltās sienas. Nesatiksimies tak.
Dzīvē jau nē. Tikai šajā pasaulē.
Un ja arī kādreiz dzīvē satiksimies - vai Tu mani pazīsi?
Vai Tu man nepaiesi garām, kad es stāvēšu lietū un kausēšu cukurgraudus savā saujā?
Paiesi. Nepazīsi.
Tāpat kā es Tevi nepazīšu daudzo Nesaprasto vidū.
Metinātāju spožās dzirksteles iekritīs man matos.
Apkopēju lupatas noslaucīs kurpes.
Kapraču lāpstas nosmērēs manas rokas.
Bet Tu man paiesi garām.
Tāpat kā es Tev.
Bet sapņos. Mēs skriesim.
Un gleznosim sapņus uz aploksnēm.
Jā, tieši tā.
Lai mums - pastniekiem - prieks.
Es Tev atjautāju, kas esi Tu.
Un es klusēju.
Te - šajā pasaulē - viegli slēpties aiz citas identitātes un citiem rakstīt par saviem sapņiem. Par tiem, kurus Tie, kam tie domāti, nekad neizlasīs. Viegli rakstīt atskaites uz bērzu dzeltenajām lapām un aprakstīt ar zīmuli istabas baltās sienas. Nesatiksimies tak.
Dzīvē jau nē. Tikai šajā pasaulē.
Un ja arī kādreiz dzīvē satiksimies - vai Tu mani pazīsi?
Vai Tu man nepaiesi garām, kad es stāvēšu lietū un kausēšu cukurgraudus savā saujā?
Paiesi. Nepazīsi.
Tāpat kā es Tevi nepazīšu daudzo Nesaprasto vidū.
Metinātāju spožās dzirksteles iekritīs man matos.
Apkopēju lupatas noslaucīs kurpes.
Kapraču lāpstas nosmērēs manas rokas.
Bet Tu man paiesi garām.
Tāpat kā es Tev.
Bet sapņos. Mēs skriesim.
Un gleznosim sapņus uz aploksnēm.
Jā, tieši tā.
Lai mums - pastniekiem - prieks.