ne tikai tā. - Post a comment

man kaut kā viss sāk pamatīgi piegrieties. šodien, lai arī sēžu mājās, bijusi piesātināta diena. dažādas sarakstes, dazādas bildes un tam visam līdzās dažādas atmiņas. patīkamas, bet reizē dod kkādu triecieniņu. visam pa virsu ziņa, ka stulbās pasniedzējas dēļ, viss ar manu izvēlēto kursa darba tēmu sagājis grīstē, tēmas iesniegšnas termiņš aiztecējis, bet man izrādās vēl nav tēmas. būs jācīnās, bet galvenais, ka jāmeklē jauna tēma - un tās ir MOCĪBAS.
bet tā pagātne jau nevar likties mierā vai ne? tieši šodien gan janča mazajai māsiņai man jāraksta mīlīgas vēstules, gan janča brāļa līgavai, vai ne? citādāk jau nemēdz būt.
bet vispār es visu laiku blenžu uz vienu bildi un arvien virāk nāku pie slēdziena, ka kkas pietrūkst un ka kaut kas laikam jāsāk mainīt. protams, saku to jau tūkstošo reizi, bet kā nekas nav, tā nav mainījies. man laikam lemts iesprūst. solīti uz priekšuun atkal paklupiens pauzītei.
kursa biedrene saderinājusies. ar vīrieti kam 34, nevaru saprast, vai tas ir daudz vai nē. ar draudzeni nospriedām, ka Francijā gadi citā vērtē, viņiem viss citādi. tur tas nerada problēmas, pat man te radītu.
mēs visi esam bērni. tikai viņi tur ir lielāki bērni. un tieši tas piesaista. ar savu mīlīgumu un bērnišķību. paliekošu.
bet vispār - stulbs vakars.
rīt latīņu valodā ieskaite, un mana temperatūra man nezinot AUG.
nu ko, mīļie, rīt slimiķis {SLIMS] ieradīsies rīgā.
nav citu iespēju.