peetersiilis | Oct. 12th, 2007 03:16 pm martas ballīte bija dīvaina. kaitināja tas, ka čuķ ne visi [visas] bija no stradiņiem. Līdz ar to - šo tēmu izslēgt vai nomainīt nebija iespējams. kā veca plate tā griezās man ausīs. aizej uz virtuvi - stradiņi velkas līdzi. atpakaļ istabā - vēl joprojām tas pats. man trauma. dzēru alu un šampanieti un sēdēju līdz rītam, jo MAN bija jāved martas ciemiņš [viņa] uz tramvaju, kas attiet 6.22. nogaidījām, pavadīju, nācu gulēt. visi pārējie sen jau šņāca. [viņas]. [bija tikai viens puisis.] šitāda lietainā rīta pastaiga pa rajōnu mani tirdīja. tagad liekas, ka nekas tāds nav bijis. Un n epatīk man visādi cilvēki kas 6os no rīta, lietū staigā ar sunīšiem. aizdomīgi liekas. toties man bija divi lietussargi. atkal man ir tā sajūta, ka esi kā izurbts ķirbis. pāries.
šitā līst visu laiku. viss ir tumšs un drūms. galīgi neiet pie sirds. Read Comments |