ne tikai tā. - Post a comment

šodien dikti smuka diena. un man ir kōla.
šorīt pmodos no kkāds dziesmas un domāju kāpēc man kāds portatīvais dzied iZtabā. tas bija lindas telefōns. tad es [netīšām!!!] iespēru SAVAM mīļotajam kaķīm, kas visu nakti uzticīgi gulēja pie manis. un manā gultas pusē, nevis lindas.
linda gulēja man uz vēdera un teica, ka es esmu plānu un tas ir kā gulēt uz segas pikucīša. sasmējos.
mēs klausījāmies Mulenrūžu.
man šodien likās ka man ir slikti. bet tas laikam bija rīta apmāns. tāpēc es izdzēru kafiju un tagad dzeru no rīta [TAGAD arī ir rīts] atrasto kōlu.
zvanīja marta, viņa pie manis ievelšoties.
man ir melnas acis, matu čupčiks un naksnīgais krekls. galvenās ir zeķītes.
es VARU būt viesmīlīga un piedāvāt martai lindas neizdzerto auksto zemeņu tēju. a ja nu viņai slāpst??
man sāp auss caurums. tas jaunais. /nogulēts/

paldies, TOM! es pa rinķi klausos tavu mīļō ALĪNIŅU. Spī, spī, spī.


vakar satiku matīsiņu un gintiņu. bija jauki. gintiņš mani atkal ĻOTI mīļoja. un ĻOTI skatījās. Izšķīries ar draudzeni. pfff.

es gribu uz jūru. bet no dobeles neiet vilciens. viņam nav leganto kājiņu , tendētu uz jūriņu. Man. nē, nav.


atnāca marta.