ne tikai tā. - Post a comment

jūtos garīgi nejauki. fiziskais stāvoklis pieprasa tikai nedaudz miega. Nav jau manī tik daudz spēka. Nekas. Skolā viss neiet, kā vajadzētu. bet es izpurināšos. Un iešu uz priekšu. Sāku cītīgu mācību kursu, lai ietu uz priekšu un noliktu teōriju. Martai skolā kakas. man tas nepatīk. visi mani draugi laiž pa labi, pa kreisi un savā starpā. Mani tas morāli nomāc, jo liekas, ka tā tam nevajadzētu būt. Man ir pārliecība, ka neviens no viņiem to tā īsti nav pelnījis. Es arī ne. Vēl no manis, kā tādasa uzmācīgas mušas jeb vēl trakāk - odi neatkāpjas domas par Viņu. Atmiņas un kaut kādas slimīgas fantāzijas lien pa ausīm iekšā un pa acīm ārā. Grābjot zāli, sēžot lekcijās un graužot rozīnes šokolādē, braucot mikriņā, sapņojot. un vēl, vēl... visur ir Viņš. Pārkāpšu. vajag tikai laiku.
Agrāk man teica, ka esmu ļoti domīga. Visu laiku kko funktierējot. Tagad man saka, ka visu laiku es smejos. Iespējams, ka es domāju smejoties?
man vajag mp3. lai man nav jāklausās, kas notiek apkārt, nolāpīts. man riebjas rīga. un kaitina daudz kas, kas notiek te.
Rīt došos uz nekurienes vidu.
māsai palīgā. Bet tas tikai tāpēc, ka viņa maina darbu un drīz precēsies.
un vispaar man vajag puisi.
lai kad es pamestu lielo "draugu" baru, nejustos vientuļa. īsti jau nejūtos. bet šad tad sajūtas nav pārlieku jaukas. kad visi ir piegriezušies. un nav kam to pateikt.


vispār?
jēs.