Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

ne tikai tā. -

Nov. 12th, 2006 01:03 pm

nu nav labi.
dzīve var būt arī diezgan fakina.
vai fiziskas sāpes spēj ietekmēt morālo stāvokli, esmu pārlioecinājusies. spēj.
Vispār neiet nekā.
dzīvo vienās domās. un asarās.
jā asarās. no sāpēm. skumjām vai vēl sazin kā.
nav jauki, nav.
kāds nolādēti jokojas ar mnai un manu pacietību.
tā vien gribas, lai būtu kāds, kas mani visu laiku žēlotu. lai būtu kam saritināties klēpī kā kaķim un iemigt. zinot, ka netikšu pamesta.
Gribētos, lai'ir kāds, kas māk man pateikt vārdus, kas liek justies labi, pat šobrīd.
Sāo galva. nejēgā sāp.
sāp zobs. Vēl nejēdzīgāk sāp. Vai miegs spēj būt normāls, nevis caur asarām un košanu spilvenā???
un tā visa, sasodīts, ir tikai mana vaina. Jā, mana.
It visā.
un vēl ir cilvēki, kas uz tevi tā šķelmīgi skatās un vaino visā, kas ar viņiem notiek. zini, tad nepaliek labāk. bet sliktāk. Vakar ar vienu tādu monstru, divkosi satikos. Un ziniet, šādā stāvoklī man gribētos viņai acis izskrāpēt. lai nelien kur nevajag!!
Un tā mūzika. Jēj, kā tā spējm visu mainīt. Viena dziesma un asaru plūdi. es biju teātrī un pat tur paspēju asaras pabirdināst. Iespējams, ka no tā, ka tas bija Šekspīrs un pilna skatuve līķu, bet iespējams, ka sāpes. Tomēr vēl trešā iespēja, ka vainīgas bija domas, kas visu laiku jaucas pa galvu.
Vispār daudz kas kaitina.
Iespējams, ka man jau jāatvainojas Zandai un Mikam par to kāda es būšu šovakar. nekāda? nikna. skumja. raudulīga.
Bet zini, tas viss mani baigi spārda.
Sāpēs uzjundī atmiņas.
Viņš arī vakar bija. Jēk.

Vispār viss iet galīgā... grīstē.

Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry