ne tikai tā. - Post a comment

atgriezties realitātē ir kā mazliet saplīst.
nokrīt daļa manis un paliek vārtīties zālītē, skatīties saulē un bradāt jūrā. un nodziedāt balsi.
bet tā pārējā daļa brien uz priekšu, sēž birojā un klabina taustiņus. klab, klab, klab. un tā vienmēr, tā visur.


un kā ir labāk - pateikt vai nepateikt?
kā ir labāk - klusēt vai izgāzt visu ārā no sevis, lai nespiež?