ne tikai tā. - Post a comment

Esmu pārkārtojusi dzīvokli. Istabas samainītas vietām. Bildes no sienām noņemtas, atbrīvota vieta citām.
Sajūta tāda, ka kāds censtos izņemt kādu daļu no manas sirds, un galvenais - pēc manas pavēles.
Ir tik dīvaini, ka prāts un emocijas tik ļoti nesaskan. Tam vajadzētu būt atvieglojumam, jaunas dzīves sākumam, bet tās ir tādas skumjas. Tādas neizsakāmas, visu pārņemošas skumjas.
Kamēr vietā nenāks labas atmiņas un domas, kas iegūtas jaunā statusa ietvaros, tikmēr pa galvu maisās vecās atmiņas, kas ir skaistas, senas un visaptverošas. Un, kamēr tās tur maisās, tikmēr sāp.
Man gribas ieritināties zem segas un blenzt sienā. Man gribas izkaukt to visu, bet jāsēž te un jābūt priecīgai, jo pārējie nesaprot, pārējie domā, ka tā nevar. Bet man vienalga. Man vienalga, ko viņi domā, vai nedomā, ko viņi zina vai nezina.

Tā esmu es un tā ir mana dzīve.
Tagad tas esi Tu un tā ir Tava dzīve.
Tie vairs neesam mēs un tā vairs nav mūsu dzīve.