ne tikai tā. - Post a comment

tas gāžas. tomēr nav tā, ka vienmēr visu vari paturēt sevī, brīžiem liekas, ka asaras acīs ir tik nenoturamas, taču galu galā tomēr nenobirst. sabirst atpakaļ sirdī. tur iekšā, tajā mazajā mājiņā, kurā dzīvo visas jaukās un ne tik jaukās lietas. tām virsū reizēm sagāžas lielas, sāļas lāses.
viss arvien ir tepat, tepat blakus.
kaut kāda situācijas iesaldēšanās, kaut kāds panīkums un šķiet, ka nu jau vairs man pat neceļas rokas vērpties pret tām dzirnavām, man ir apnicis, es esmu nogurusi no šī stāvokļa un ceru, ka kādreiz būs arī kāds, kurš saņemsies to visu izmainīt. man visu laiku ir jārunā, jālūdzas, jācer, varbūt iekšēji jāraud, taču es arvien ceru, ka kaut kad tie ūdeņi izkustēsies. viss, kas šobrīd ir - ir izdzīvošana. Tā vārda vistiešākajā nozīmē. man tas ir apnicis tik ļoti, ka gribētos no sevis izplēst kādu gabalu un aizmest jūrā, ja būtu iespējams līdz tai tikt.
cik ilgi, cik ilgi vēl?