ne tikai tā. - Post a comment

hāh,
nākot uz darbu, pārņēma jau nu tik nostaļģiska sajūta.
es redzēju kaut kādus skolēnus satiekamies uz ielas, sajūta bija, it kā viņi satiktos pirms skolas, iespējams, ka tā arī bija?
Bet ideja bija tajā, kāds bija skolas laiks, sagribējās uzreiz laiku, kad neesi izpildījis mājas darbus, bet ir jāsapošas, jo Tev kāds ir iepaticies un nav svarīgi vai Tu ar viņu parunāsi vai nē, galvenais ir paiet garām skolā, vai sēdēt vienā gaitenī, vai nu vienalga, kas. Bet tā sajūta bija burvīga, tās lietas bija mazas un nenozīmīgas, bet deva dzīvei tādu pieskārienu... Un tie cilvēki, ko Tu satiec dienu no dienas un nepamani, neievēro, Tev ir vienalga, jo viņi tur visu laiku ir, vai tie ir Tavi draugi, vai vienkārši skolas biedri, bet Tu sāc apjaust, kā tas viss bija tikai tad, kad tas jau ir beidzies.
Ak, skolas laiks...