ne tikai tā. - Post a comment

ir taču tik forši, ka tu zini, ka kāds tevi gaida, ka kāds mīl. tagad ir tā savādi, es lasot, redzot, jūtot, klausoties, dzirdot, staigājot, skrienot un tā tālāk, visu laiku iztēlojos, kā mēs to darām kopā, kā Viņa rokas mani apskauj, pieskaras maniem matiem, satver manu roku. tas ir tā, ka šķiet, ka neko vairāk kā vienu mirkli fiziskas tuvības nevajag. vai tiešām? es zinu, ka tas svarīgākais ir sirdī un prātā, un ir jau viss, kas vajadzīgs, bet pieskārieni ir tik skaisti, ka es jau drebu no gaidām. drīz, pavisam drīz jau es būšu mājās. un tad viss nostāsies savās vietās.
es nemāku viena klejot pa pasauli.