ne tikai tā. - Post a comment

piektdiena. tāda klusa un lietaina, bet piektdiena. šodien es pārspēju pati sevi. uzcepu visiem vistas, sataisīju puķkāpostu-krabjnūjiņu salātus, sacepu kartupeļu pusītes, un visi laimīgi. pati no sevis, vienkārši sagribējās, domāju, ka tā vajadzētu biežāk. izkāvos arī ar suni. mazo. riebīgs bez gala. iet visādas domas cauri galvai, vijas un pinas, trijas, sienas. bet tas jau laikam pastiprinās, jo esmu viena, skan mūzika, deg sveces un tas ir tā kā agrāk. skolas laikos, kad man šādu vakaru bija kalniem, tad es arī biju daudz depresīvāka, ja vien tā var teikt. nav jau brīnums, šitā iesēsties uz vienatni, tas bojā smadzenes, jo ir pārlieku daudz laika domāt, prātot. kā būtu ja būtu? cerēt. bet vai tad visam tam vispār ir kaut kāda jēga??
vispār man laikam nav īsti, ko teikt, bet kaut ko vienmēr gribas pateikt. kā jau man.


man ir būt man.
otrādāk jau tas pats - man ir būt man.