peetersiilis | Aug. 30th, 2006 10:27 pm mīlestības spēks Bet Viņa taču mīl to dzīvi pie ūdens. Viņa raugās debesīs un elpo gaisu, kas piesātināts ar enerģiju. viņai patīk koki un to dziesmas, putni un to sarunas. Viņa taču nāk no dabas. Un Tu izrauj Viņu no pasaules, kurā dzīvojot Viņa jūtas laimīga. Tu vēlies, lai Viņa dzīvo Tavā pasaulē, Tavā dzīvē. Elpo Tavu piesārņoto gaisu, lai Viņa klausās Tavu mašīnu kliedzienus un sirgstošo putnu vaimanas. Tu iemet Viņu jūrā, kādā Viņa neprot peldēt. Kā būtu, ja Tev no rokām izrautu datoru [kā Viņai mazu kucēnu]? Kā būtu, ja Tev neļeutu spiesties trolejbusā [kā Viņai gulēt ziedošā pļavā] ? Tava dzīve NAV Viņas dzīve. Un kurš nu ziedos savējo Mīlestībai? Kurš aizmiglos acis asarām, atvadoties no dzīves, kurā mīļa ir rutīna, kurā ikdiena pārņēmusi no galvas līdz kājām? Un šķiet, ka paliks tā, ka Viņa dziedās līdzi putniem, bet Tu bojāsi acis veroties datorā. Viņa domās par Tevi, Tu atjēgsies, čukstot Viņas vārdu. Un tad prātā uzjundīs doma par Mīlestības Spēku. Read Comments |