peetersiilis | Aug. 30th, 2006 04:39 pm Just like you said it would be... Vispār es centos. Es cerēju, ka šitajā nolāpītajā dzīvē un pasaulē var būt citādāk. Ka var notikt brīnumi. Bet redz, atkal realitāte man iesper pa vēderu. [te pat stipra kafija nepalīdz]. Vajag jaunus draugus, kas neko nezina. Protams, ka neaizmirst vecos. Daži ir pārāk svarīgi. daži tikai veicina sāpes. man dažreiz no sirds patīk atmiņu peldes, bet dažkārt tās spēj tikai atspārdīt. es vēlētos sākt - Mīļo dienasgrāmatiņ... Es tā nemāku. Tas, kas manī ir niknums? Vai sāpes? vai izmisums? Bet varbūt prieks, ka no sirds vēlos visu aizmirst? Viss kopā. Mikslis. Un tur aiz stūra jau kliedz jaunā dzīve. cik nu jauna... Ir lietas, kas liek pasmaidīt. Ir cilvēki, kas dara to pašu. And so it is.. Just like you said it would be. Life goes easy on me. īss ir mans stāsts. Ziniet, nav varoņu. ir tikai tādi, kas spēj nedaudz vairāk, vai arī tādi, kas par tādiem uztaisās. Un tad viņi tēlo, ka ir labi. Bet vairums nav...
Veselības dzeriens. Read Comments |