ne tikai tā. - Post a comment

tagad es nesaprotu, kā es jūtos. izskrējusies visu rītu pa pilsētu un skolu divas reizes, bet tas liekas tik tālu, it kā būtu noticis vairākas dienas atpakaļ. lieliska esmu, jau zināju sen, bet kā cilvēks var vienkārši ņemt un uzrakstīt nepareizu tēmu bakalaurā? heh, nekas, iesniegums uzrakstīts par tēmas maiņu, cerams, ka recenzents ļoti nepiesiesies, mēs visi esam tikai un vienīgi cilvēki.
tikai tagad nezinu, šodien jau var dzert šampanieti/vīnu par to, ka vēl viens posms pārvarēts un vēl atlikuši tikai divi, t.i. aizstāvēšana un izlaidums? vai arī nē. un jāgaida, kad es kaut ko uzzināšu. bet man jau gribētos šodien.
tagad pēc darba.
skatīšos Men in trees, jo esmu viena mājās un dēļ visiem pārdzīvojumiem esmu pelnījusi.
vakar apraudājos kā tāda muļķe plkst.23os par to, ka man likās, ka nevaru iztulkot vairs ne teikuma no anotācijas angļu valodā. Paldies Kasparam, kas aizsūtīja mani pasēdēt un iedzert cukurūdeni, kamēr pats iztulkoja.
Darbā noguru, jo maz gulēts un stress dara savu. Labs darbs man pagadījies, pabaro vienu mazo, saģērb, varbūt saģērb arī otru un staigā, staigā, staigā.... mazliet pasēdi un staigā, staigā... bet tas nogurdina, laikam jau tas svaigais gaiss pēc visām šīm dzīvoklī pie kompja nosēdētajām dienām dara savu, tādi mēs esam - mūsdienu cilvēki - nogurstam no svaiga gaisa.
Mežciemā tiešām ir diezgan svaigs gaiss. Un kluss.
Un šodien bija saule.

tagad man ierakstījās sērijas flešā, es atguļos dīvānā un baudu vientulību.
bez dvīņiem, bez Kaspara un bez bakalaura....