| Jun. 30th, 2014 08:34 pm šodien iesprūdu tualetē. sajutos kā bērnībā, kad tieši tāpat iesprūdu radu saieta laikā lielā lauku mājā un manu pazušanu pamanīja tikai pēc laba laika.
šī reize bija savās mājās, brīdī, kad otrā pusē mani gaida trīs cilvēki, tas daudz ko atviegloja, jo nebiju viena savā bēdā. un durvis jau kādu labu brīdi bija brīdinājušas, ka draud saplīst pavisam. interesanti, kādēļ no visiem cilvēkiem iesprūdu tieši es.
dabūju nazi caur durvjapakšu un iztiku, bet smieties nebeidzu vēl tagad.
bet, ja tā nopietni - kas būtu bijis, ja es mājās būtu viena pati, un nazi neviens nevarētu padot?
vislabākais piegājiens bija reinim, kurš jau bija sācis prātot, kādu ēdienu var izdabūt pa durvju apakšu cauri, lai es neaizietu bojā badā. lūk, tie ir īsti draugi.
bet tagad man atkal kādu laiku droši vien būs neomulīgi, slēdzot ciet tualetes durvis - jo es zinu, kas var notikt! un vai ta maz dzirdēts par cilvēkiem, kas aiziet bojā labierīcībās... Leave a comment |
