ne tikai tā. - November 27th, 2013

kad smejas, mazliet kļūst laimīgs un vesels.

Kad biju prom, internetos pļāpāju ar draugu, kurš draudzenes ideju, ka es varētu iemīlēties ārzemniekā, komentēja apmēram - kāpēc gan ne, ja vien tas nozīmētu, ka esi laimīga, es tevi atbalstīšu visos tavos lēmumos. (A.)
Šodien otrs draugs uz manu jautājumu, ko viņš teiktu, ja es pēkšņi izdomātu pārcelties uz ārzemēm, atbildēja - mierīgi, ja tu to gribētu un tev tas patiktu, kāpēc gan ne? (Ū.)

Uztveršu to kā labu zīmi, ka viņi mani atbalstītu visos manos lēmumos, lai cik muļķīgi tie nebūtu. Pieturētu roku un palīdzētu piecelties, ja es nokristu. To domu, ka mani tik vienkārši var palaist prom... to es nolikšu kaut kur dziļi zem gultas - tāda muļķīga tomēr doma.

ēdu darbā mandarīnus.
ir sajūta, ka drīz manī būs vēlme pēc idejām. tas Ziemassvētku laiks tuvojas.

žēl tikai, ka svecīti uz galda nedrīkst.
nekas, to mājās.

pametu gaisā ābolu.
atcerējos, ka bērnībā varēju stundām mētāt tenisa bumbiņu pret sienu. ļoti patika.
nu, droši vien, ka patiktu arī tagad.

es vēlos vēstuļu draugu. nu, šajā gadījumā droši vien, ka epasta draugu.
tādu, kuram pastāstīt, kā iet, kas notiek. un saņemt uz to atbildes.

jaukākais tajā pēcceļojuma padarīšanā ir tas, ka man tagad ir iesaldēta nauda.
gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr.

izrādās, klepus un mazliet temperatūra arī.