ne tikai tā. - November 4th, 2013

vēl joprojām tajā manā glāzē ir klusums.
vienā brīdī kāds bija paņēmis un kārtīgi to glāzi saskalinājis, tā ka ūdens gandrīz pāri malām pāršļakstījās, bet tagad - tagad es tur nemierīgi guļu pašā glāzes dibenā un gaidu. nemiers iekšā manī, bet es iekšā glāzē.
gaidu.

šķiet, ka to, cik bieži es sev gatavoju ēst mēneša garumā, varētu saskaitīt uz rokas pirkstiem.
uz katra pirkstiņa pa vienai ēdienreizei.
lūk, kā. šodiena ir vesels viens pirkstiņš.

turpmāk jādomā tikai par sevi.
jā, ja vien es mācētu.